Valsts sektors mērķtiecīgi pāriet uz e-pārvaldi, arī privātie uzņēmumi kļūst aktīvāki, veidojot aizvien jaunus e-pakalpojumus, tādējādi ieekonomējot miljoniem latu. Tādēļ aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kas notiks ar cilvēkiem, kuru darbu aizstāj dažādi IT risinājumi.

Līdz ar interneta ienākšanu un straujo attīstību, aizvien vairāk lietu tiek iedzīvinātas virtuālajā vidē, vienlaikus ne tikai atvieglojot mūsu ikdienu, bet arī pilnībā mainot dzīves ritmu, socializēšanās paradumus un darba tirgus struktūru. Tādēļ pastāv pamatots jautājums, cik liels ir interneta potenciāls, vai mūsu nākotne ir ietverama vārdos - viss ko mēs iedomājamies un vēl vairāk ir iespējams internetā? Vai reālo dzīvi ar laiku aizstās virtuālā vide?

Arī Latvija ir to valstu vidū, kas sper milzu soļus elektronizācijas virzienā. Minēšu tikai dažus piemērus, tiek radīti aizvien jauni e-pakalpojumi: Valsts ieņēmumu dienests pāriet uz elektroniskajām deklarācijām, aizvien plašāk pieejamas e-apmācības, savukārt bankas palielinājušas kapacitāti elektroniskajiem norēķiniem, tādā veidā ekonomējot ne tikai finanses, bet arī būtiski ietaupot uz cilvēkresursu rēķina. Daudzas no līdz šim ierastajām profesijām kļūst nevajadzīgas vai to uzdevumi transformējas un pielāgojas jauno apstākļu diktētajām prasībām.

Iespējams, ka arī tas, ar ko nodarbojas katrs no mums, var tikt pilnībā realizēts internetā un mūsu darbs tikpat veiksmīgi var tikt automatizēts, atstājot atklātu jautājumu, vai cilvēciskajam faktoram mūsdienās joprojām ir tikpat liela nozīme kā agrāk?!

Pāris prātā palikuši fakti, kas manī raisījuši šīs pārdomas. Pēc www.internetworldstats.com datiem pasaulē pašlaik (dati līdz šī gada 31. martam) ir 1,6 miljardi interneta lietotāju un šis skaitlis aug ar katru dienu, savukārt pie mums Latvijā internetu regulāri lieto 57% jeb 1,3 miljoni iedzīvotāju (Centrālās statistikas biroja dati par 2008. gada oktobri). Turklāt aug ne tikai lietotāju skaits, bet arī interneta lietošanas intensitāte – daudzi internetā pavada vairāk laikā nekā reālajā pasaulē. Bieži tas saistīts ar darba specifiku, bet vēl biežāk pamatā ir tīri privāti apsvērumi. Vairumam cilvēku internets ir kļuvis par nozīmīgu, pat ja ne galveno, informācijas gūšanas un brīvā laika pavadīšanas kanālu. Pasaulē ir miljoniem cilvēku, kas ne vien izmanto ierastās izklaides iespējas – sociālos tīklus, čatus un izklaides portālus – bet, sērfojot internetā, paralēli reālajai dzīvei veido virtuālo, kas brīžiem šķiet pat īstāka, piemēram, milzīgu popularitāti guvusī interneta vietne – Otrā dzīve (Second life).

Tā ir virtuālā pasaule, kurā mājo miljoniem reālu cilvēku visā pasaulē. Kaut arī pēc vizuālā noformējuma tā līdzinās datorspēlei, tomēr tajā darbojas visi reālās pasaules principi. Tajā cilvēkiem ir pilnīga rīcības brīvība – var pavadīt laiku ar draugiem virtuālā bārā, var iepirkties un pat uzsākt savu biznesu un pelnīt naudu, cilvēki te precas un rada bērnus… Šī un līdzīgas virtuālās pasaules daudzus cilvēkus pilnībā ir pārņemušas savā varā. Tā, piemēram, kāds Lielbritānijas precēts pāris šķīries uzreiz pēc tam, kad sieva pieķērusi vīru virtuālā laulības pārkāpšanā Otrajā dzīvē. Turklāt abi – Deivids Polards un Emija Teilore – satikušies un attiecības uzsākuši tieši Otrajā dzīvē.

Šis ir tikai viens no daudzajiem piemēriem par interneta milzīgo ietekmi uz cilvēku dzīvi, kas pierāda globālā tīmekļa neierobežotās iespējas pielāgoties cilvēku vajadzībām. Tādēļ jājautā, vai internetā ar laiku būs iespējams viss, vai tomēr pastāv lietas, kuras nebūs pieprasītas virtuālajā pasaulē? Kuri būs tie darbi un tās profesijas, kuras nekad nevarēs aizstāt internets un citi tehnoloģiski risinājumi. Šādu diskusiju es gribētu izvērst portālā www.db.lv un savā blogā. Tāpēc lūgums visiem, kas vēlas izteikties par šo tēmu, sūtīt savu redzējumu uz e-pastu blogs@triatel.lv. Visi viedokļi tiks publicēti bloga sadaļā www.mobilaisinternets.lv, savukārt interesantākie atzinumi būs lasāmi manā blogā www.db.lv